Griķi
|
Fakti par griķiem kā nektāraugu:
Griķi ir pieskaitāmi pie nozīmīgākajiem nektāraugiem. Labvēlīgos laika apstākļos, pie pareizas agrotehnikas, savlaicīgi pievedot saimes, no 1 ha var iegūt 60-70 kg griķu medu. Ziedputekšņiem augsta ārstnieciskā vērtība. Griķi ir viengadīgs augs, izaug 30-90cm. Griķi ir labs zaļmēslojums. Zaļās masas raža līdz 200cnt/ha, bagātina augsni ar fosforu un kāliju. Griķi samazina augsnes skābumu, nomāc nezāles. Jāsēj pēc zirņaugiem, pupām, kartupeļiem.Tas ir prasīgs augs, tāpēc tam nepieciešama laba augsne un atklāta, saulaina vieta. Griķiem patīk vieglas, mitras augsnes.Tie labi aug ari kūdras augsnēs. Neaug kaļķainās un pārāk mitrās augsnēs. Sēj maija beigās, jūnija sākumā, kad zeme 10 cm dziļumā ir 14-15 grādi silta. Griķi ir jūtīgi pret salnām un sausumu. Lietderīgi griķus sēt ar nelieliem starplaikiem (2 nedēļam), tas pagarina auga ziedēšanas laiku un bites pilnvertīgāk var izmantot auga resursus. Izsējas norma rindsējā 80-90 kg/ha, izkliedsējā- 90-100 kg/ha. Sēklas iestrādā 4-5cm dziļi. Zied no jūnija līdz augustam, tāpēc tas ir vēlais ienesums,kas seko tūlīt pēc liepziedu ražas. Veģetācijas periods ir 60-70 dienas. Nektāru izdala 18-20 dienas pēc sējas. Pēc ienesuma beigām nepieciešamas 2 nedēļas sēklas nobriedināšanai. |
|
 |
Facēlija
 |
Phacelia tanacetifolia Fakti par facēliju kā nektāraugu:
Facēlija ir viengadīgs, līdz 90 cm augsts augs. Medus ieguve atkarībā no augsnes apstākļiem, mēslojuma, sējas veida u.c. faktoriem var būt 100-800 kg/ha. Facēlija aug dažādās augsnēs, tomēr labāk padodas un izdala bagātīgi nektāru mēslotās,smagās augsnēs. Labi priekšaugi facēlijai ir rušināmaugi vai āboliņi. Facēlija ir sala izturīga, tādēļ to var sēt agri pavasarī, gan rudenī īsi pirms sala iestāšanās, kad augsnes temperatūra pazeminājusies zem -5 grādi C. Lai pagarinātu facēlijas ziedēšanu, pavasarī sēj vairākos termiņos ar 2 nedēļu starplaiku. Sēj ar tādu aprēķinu, lai facēlija ziedētu tad, kad citu nektāraugu trūkst. Facēliju ieteicams sēt tālrindsējā ar 50 cm lielu rindu attālumu un izsēj 10-12 kg/ha. Parastā rindsējā uz ha izsēj 12-15 kg, bet izkliedsējā-18-20 kg sēklu. Sēklas iestrādā 1-3 cm dziļi, rindstarpas irdina. Facēliju var audzēt arī mistrā ar lupīnu, vīķiem vai zirņiem. Šādos sējumos facēlija dod mazāk nektāra - no 1 ha var ievākt ap 50 kg medus |
Ežziede
ZILĀ EŽZIEDE
Echinops sphaerocephalus
Fakti par ežziedi kā nektāraugu:
- daudzgadīgs augs, izaug līdz 1,5 m augstumā;
- labvēlīgo apstākļos no 1 ha var iegūt līdz pat 700 kg medus, bites ievāc arī ziedputekšņus;
- zied no jūlija līdz septembrim
- izsējas norma rindsējā 23-30 kg/ha.
Zilā ežziede jeb eždadzis ir daudzgadīgs, līdz 1,5m augsts augs. Ziedi izdala daudz nektāra ar 65-70% lielu cukura koncentrāciju. No viena hektāra var iegūt līdz 700 kg medus. Bites ievāc arī putekšņus.
Ežziedes sēj 50-60 cm attālās rindās. Izsējas norma 23-30kg/ha. Sēklas iestrādā 3-4cm dziļi. Mīl saulainas un sausas līdz vidēji mitras augsnes, labi aug kaļķainās augsnēs. Zied otrajā gadā. Ziedēt sāk jūlija beigās un zied līdz septembrim. Spēj nomākt nezāles.
Ežziedes var sēt kopā ar facēliju attiecībā 5:8.
Ezžiedes dravai nodrošina ienesumu augustā.
Bišu amoliņš
|
||||
